Boņuks 2009. Nominanti

Ir apkūpuoti vysi žurejis rezultati i nūteikti nominanti, kas 14.martā, plkst.17:00, Rēzeknis kulturys nomā, teik aicynuoti iz Latgalīšu kulturys Goda bolvys „Boņuks” 2009 padūšonys ceremoneju. Vīns nu nominantim kotrā kategorejī tod i tiks pi „Boņuka”. Īeja pasuokumā breiva, aicynojom ikvīnu interesentu. Pasuokuma programmā uzastuos jauni i jau aktuali latgalīšu muokslinīki. Ceremoneju vadēs Kristaps Rasims (Kips) nu Dailis teātra.

Žurejis sastuovā beja pavysam 30 cylvāku, sovys nūzaris eksperti. Kotrs attīceigi viertēja kategorejis, kuruos jis ir kompetents i kuruos pots nav īsaisteits tīši. Žurejis sastuovā beja:
Ontons Slišāns, Ilga Šuplinska, Ilze Sperga, Dainis Mjartāns, Artūrs Uškāns, Juris Nikonovs, Māris Lāpāns, Sandris Vanzovičs, Alvis Bernāns, Arnis Slobožaņins, Kristaps Rasims, Gunārs Igaunis, Uģis Vilcāns, Tenis Bikovskis, Dainis Platacis, Gunārs Indričans, Oskars Orlovs, Valdis Rundzāns, Guntis Rasims, Guntra Kuzmina, Jaroslavs Poļakovs, Juris Viļums, Maruta Latkovska, Anna Briška, Aņss Ataols Bierzeņš, Imants Slišāns, Ingars Gusāns, Arvids Turlajs, Valentins Lukaševičs.

Organizatori:
Bīdreiba „Kukuži”, bīdreiba „Latgolys Etnokulturys centrs”, menedžmenta kompaneja „Latgolys Zvaigzne”, bīdreiba „Latgolys Studentu centrs”, bīdreiba „Latgolys Producentu Grupa”, LatBLUL i Rēzeknes nūvoda pašvaļdeiba.

---

NOMINANTI:

Sabīdreiba i kultura

(Nominanti sakuortuoti alfabeta seceibā ci najauši)

Goda cylvāks

Ilga Šuplinska
Lideja Leikuma
Juoņs Eisaks
Ruta Cibule
Jurs Viļums

Lobuokais pasuokums/projekts

Meilys aiļu i dzīsmu festivals „Upītes Uobeļduorzs”
Projekts „Nemateriālā kultūras mantojuma izglītības veicināšana Ziemeļlatgalē 2009”
2. Storptautiskuo Latgalistikys konfereņce Rēzeknē
Projekts „Dienvidlatgales godu saimnieču atmiņas, receptes, tradīcijas, dziesmas, atgadījumi”
Pīminekļa atkluošona Frančam Trasunam Rēzeknē

Latgalīšu kulturys sponsors/mecenats

Vaļsts Kulturkapitala fonds
Juoņs Blaževičs
Valdis Lauskis
Latgalīšu pop/rock grupys, kurys bez atalguojuma spielieja daudzūs pasuokumūs 2009. godā
Rēzeknis – Aglyunys diaceze

Latgalīšu kulturys masu medejs

„Latgolys Radeja”
Latgalīšu Kulturys gazeta – portals LaKuGa.LV
Žurnals „Katuoļu Dzeive”
Laikroksta „Latgales Laiks” mieneša pīlykums „Latgalīšu Gazeta”
Latgolys Regionaluo televizeja

Goda pašvaļdeiba

Baļtinovys nūvods
Dagdys nūvods
Šķilbanu pogosts (Viļakas nūvods)
Preiļu nūvods
Nautrānu pogosts (Rēzeknis nūvods)

Latgalīšu sabīdriskuo organizaceja

Rēzeknis latgalīšu kuļturys bīdreiba
Latgolys Studentu centrs
Latgolys Producentu grupa
Bīdreiba Latgolas tradicionaluos kulturys centrs „Latgaļu Sāta”
Latgolys Etnokulturys centrs

Lobuokais latgaliskais pasuokums školā

Etnografiskuo pulceņa darbeiba Upītes pamatškolā, Viļakys nūvodā
Žetonu vokors Drycanu vydškolā (kotru godu abiturienti ruoda lugu latgalīšu volūdā)
„Večerinka Rogovkā” Nautrānu vydsškolā

Goda školuotuojs

Irēna Slišāne (Upītes p-škola,Viļakys nūvods)
Līga Rundāne (Kuorsovys v-škola)
Veronika Dundure (Nautrānu v-škola)
Marika Zeimule
Inta Nagla (2.Mežvidu p-sk., Ludzys v-škola)
Romualds Gadzāns (Leiksna/Vabale)

Lobuokais latgaliskais pasuokums kulturys/tautys nomā

„Tradicionaluos kulturys puormontuošona Upītē”, Viļakas nūvoda, Šķilbanu pogastā
Meilys aiļu i dzīsmu festivāls „Upītes Uobeļduorzs”, Viļakas nūvoda, Šķilbanu pogastā
Andrejdīna Drycanūs‑- jau 10. godu
18. novembra svātku koncerts „Zynu, zynu tāva sātu”, Baļtinovys kulturys nomā
Starptautiskais Tautys muzykantu saīts, Vabalis pogosta kulturys nomā
„Marijai Andžānei 100”, Dagdys nūvoda Šķaunis pogostā

Goda kulturys darbinīks

Gunārs Igaunis
Ruta Cibule
Valentīna Kirsanova – (Salnavas KN direktore)
Ontons Slišāns
Andris Eriņš

Lobuokais audio/video raidiejums/sižets masu medejūs

„Pusnakts Triādis”
Dagdys TV raidejums par Sibiris latgalīšim
Bronislava Spridzāna raidejums „Latgolys Vuords”
LRT raidejums par jaunū Latgolys muzyku
Dokumentāluo kina „Latgolys Mārys ceļš”

Lobuokuo publicitatis akceja latgalīšu kulturā

Latgolys muzykys festivala publicitatis kampaņa
Latgalīšu koncerts „Latgolys Radejis” atbolstam Reigā Kongresu nomā 2009. goda martā
Eriņu i Igauņu saimu daleiba TV šovā „Dziedošās ģimenes”
Pikets pi NRTP 27. febralī i pikets pi Reigys 1. gimnazejis Eiropys volūdu dīnā 26. septembrī
Latgaliskū pasuokumu maratons 2009. goda rudinī

Par īguļdejumu latgalīšu kuļturys atteisteibā

Bolva tiks padūta Pīteram Luočom

Muzyka

Lobuokuo dzīsme

Jei – Bez PVN
Muote – Laimas Muzykanti
Kur gaismeņa – Oranžais koris, A. Auzāns
Pats sevī dzeivs – Sovvaļnīks
Vysi vieji – Sovvaļnīks

Lobuokuo alternativuo (underground) stila dzīsme

Jei (Arthurs Slishans remix) – Bez PVN
Bez Tevis (N’Works remix) – Borowa Mc
Instrumentalīs gobols – Juoņs Plots
Kultūrists (kuk-kuk-kuk) ‑ Jis i Jī, kam nav bolsa
Alkonout go out ‑ Vertuk6nis Orkestris

Lobuokais muzykys albums

Atis Auzāns i Oranžais koris ‑ Atis Auzāns i Oranžais koris
Tā kā tā – Baltie Lāči
Daugaveņa – Patrioti.LG
Sūpluok – Sovvaļnīks
Veltījums skolai – Inga un Normunds

Lobuokais muzykys video

Jei – Bez PVN
Bez Tevis – Borowa Mc
Pavasars – Borowa Mc
Muoksleigī kāmeiši – Dabasu Durovys
Dzeiveite – Patrioti.LG

Goda debeja muzykā

Aija Eriņa
A. Auzāns, Oranžais koris
Evija Smagare
Juoņs Plots
Sovvaļnīks

Radejis hits

(dati nu LaIPA par vysvairuok spieleitojom latgalīšu dzīsmem Latvejis radiostacejuos 2009. godā)

Oki, nalej, leiteņ! – Aija Eriņa
Jei – Bez PVN
Bez Tevis – Borowa Mc
Kur gaismeņa – Oranžais koris, A. Auzāns
Pats sevī dzeivs – Sovvaļnīks

Literatura

(izviertiešona turpynojās)

Bolvys „Boņuks” organizatori

Vairuok informacejis:
Guntis Rasims,
+371 294 928 64,
gunchi@inbox.lv

Muzyka – ite nazkas ir!

Kristapu Rasimu vysi parosti sauc eisi i vīnkuorši par Kipu. Taids jis ari ir – vīnkuoršs, smaideigs, aspruoteigs, bezgola muzykals, harizmatisks i nikod navari zynuot, ar kū jis puorsteigs. Grupys “Bez PVN” radūšuo dvēsele i jaunais Dailis teātra akīrs sarunā par i ap teatri i muzyku.

Kai Tu dūmoj, kas beja vysa pyrms – vuordi voi melodeja?

Vyspuor suokumā? Suokumā beja dūma. Nā, īdvasma! Bet, ka juoatbiļd vīns nu tim… Eisteneibā kai kuru reizi… Suokumā beja klusums i, tai kai es uzskotu, ka klusums ir vysskaistuokuo muzyka, tod saciešu, ka suokumā beja muzyka.

Pastuosti treis vuordūs par sovu īprīškejū godu…

Kaids jis beja… Ui, princypā sovdabeigs. Taids puormaiņunasūšs – ka tū vīnā vuordā var saceit. Pabeidžu školu i tod iz reizis jauni dzeivis celi. Vēļ cīši zineibu pylns. Eipaši tei pyrmuo daļe, kod sesejis i tai tuoļuok. Tod beja daudzi juozyna. Sovdabeigs taidā ziņā ari, ka goda suokumā beja ļūti daudz juozamuocuos, a tod vaira nabeja juozavuicuos – suocuos dzeivis škola. I pošu reizi, kod maņ nav eisti kas ni juozavuicuos, nav eisti nikas juodora, tod maņ ir sovdabeigi. Ka vysu laiku beja – leluokū dali nav laika, tod tāņ juo ira dīzgon daudzi. Tys taids interesnuokais. Ka par teātri runoj, tod var saceit ari – debitejūšs.

Kas Tu tāņ vaira jiutīs – aktīrs vai muzikis?

Es sev vysu laiku uzdūdu vaicuojumu – voi es asu artistisks muzikis voi muzykals aktīrs. Nu kai ba piec profesejis aktīrs, bet jamūt vārā, ka es leluokū dīnys dali pavodu ite studejā… Teiri matematiski – ka četrys stuņdis – nu desmitim leidz divim ir miegynuojums i piec tom es kaidys ostoinis stuņdis pavodu ite (studejā – EH) – tod saīt, ka div reizis vaira asu muzikis. Es vysu laiku raugu sev definēt, iz kū tod vaira slīcūs, bet beiguos saprotu, ka vīnkuorši asu muokslenīks. Maņ pateik vysys muokslys izpausmis, pateik dareit vysaidys lītys. Es naasu taids cylvāks, kas pamess doromū pusceļā. Nazkai ir tai, ka es kū ni īsuoku dareit – maņ gribīs jū tai labi izdareit. Ja es tāņ vīnā breidī palyktu par fiziki voi matematiki, dūmuoju, ka byutu ari lobs matematikis. Lai gon – nā… Tei nav tei līta… (smejas)

Kaids ir aktīra dīnys režims?

Ka jamam par pīmāru 5dini. Ka ir izruode, tod ir ari kū tai oficiali dareit. Nu reita kaidys tūpūšuos izruodis miegynuojums (pošu reizi Auškāpa „Gaisa gruobekli” – EH). Piec tom, ka vāga, vokora izruodis miegynuojums – izeimam div reizis cauri, kai Gruzdovs (režisors Mihails Gruzdovs – EH) soka – čelentano – tys saucas: uotri izīt cauri – i tod vokorā izruode. Ka vokorā izruodis nav, tod byuteibā miegynuojums ir leidz kaidim divim i tuoļuok dzeivoj kai gribi. Vydusmāra aktīrs parosti voi nu siež kopejneicā dzer voi kū ni taidu, voi īt iz sātu, guļ i nikuo nadora. Lobi aktīri pryncipā nazkū struodoj pi seve – koč kū skaita, kai ni sevi atteista, kas ir idealais variants.

Cik uotri piec nūspālātys izruodis Tu esi atpakaļ „realitatē”?
Uotri, iz reizis. Pīmiņu – kod jauni i galeigi mozi bejom, vīnā amatierteātra izruodē mes tī gribejom aizīt pi aktīrim pasarunuot, režysorei vaicovom, voi var sasatikt piec izruodis, nu jei saceja, ka nā – aktīrim vāga „izīt nu lūmys” vysmoz tī stuņdi voi nazkai tai. A piečuok es redzieju, ka vīns tuos izruodis aktīrs jau guoja nu veikala ar buteļom, i tod saprotu, kai jī „izīt nu lūmys”. Pīmāram, kai Artūrs Skrasteņš – aizeimūt iz kaidu izruodi, kur es naspieleju, bet jis spielej – es nūzaverūs izruodi, izeimu uorā, apvalku mieteli, eimu uorā nu teātra i verūs, ka Skrasteņš jau iz sova ritiņa brauc iz sātu. I jis tū vysu izdora uotruok par mani, par skateituojim. Par tū – tei “atgrīzšonuos realitatē” tai uotri saīt.

Ka Tev kaids Latgolys jaunīts vaicuotu, kaidys eipašeibys vāga, kab kliutu par aktīri, kū tu jam atbildātu? Ar kū suokt?
Maņ eisteneibā vosorā, kod pījieme iz itū kursu, kai reiz prasieja. Tod vīna meitine rakstieja, ka gryb īzastuot. Zynu, ka jei gon natyka. Jei tod vaicuoja, kaida literatura juoskaita i tamleidzeigi. Skaidrs ir vīns – literatura ir juoskaita, nu tī navar vīnu gruomotu puorskaitēt, nu kurys tu pieški paliksi kruts. Vyss, kū ite prosa ir, kab tu byutu maksimali dabisks – ar sovu harizmu, ar sovu filozofeju i grybūšs struoduot. Pot, ka kaids uzskota, ka jam nav talanta, sokūt – ui, es natalanteigs i tai, bet, ka tu gribi struoduot i var redzēt, ka tu izdareisi jebkū – tod tys ir golvonais, kū pomotā viertej.

Bet nazkaidys pamatpraseibys?
Iz īstuojeksamenu juosagatavej dzejūli, fabulys, stuosti – koč kas taids.

Kū Tu gatavieji?
Ui. Stuostieju fabulu “Zeps i peipe” (suok skaiteit). Nu treis gobolim maņ diveji beja latgaliski. Suokumā jau beja kursu īstuojeksameni. Tī beja cīš interesanti. Vairuok voi mozuok tys, kū tu tī runoj komisejai ir moznūzeimeigi.Tai ir – deļ kam runuot? Na jau kab saprostu, cik daudz tu muoki īzavuiceit nu golvys! Parosti ir tai, ka tu sazavuici dzejūli iz četrim minotim, suoc runuot, i jī soka: labi, paldies, nākamo! Tu suoc otkon – aha, sapratām, nākamo. Labi, paldies. Jautājumi? Nu kāpēc uz aktieriem stājāties? Nu patīk tur tā un tā. Labi, tagad jūs esat pele, jums ļoti gribas sieru, bet nezināt, kur ir. Jūs esat svešā mājā. Aiziet! Piļneigi muļkeibys līk vysaidys dareit i puorbauda, cik cylvāks ir apkiereigs i cik ļūti jis natāloj. Par tū, ka „tāluot” ir cīš švaks vuords aktīru leksikā. Tys ir lomu vuords – natāloj – tys nūzeimej – dūmoj leidza!

Kaida Tev pošam ir sapynu lūma? Kū Tu grybātu nūspēlēt?
Nazkai myusim tāņ, školys beiguos itū prasieja „100 gr kulturys” raidiejums. Var jau koč kū tī saukt – vysus Hamletu, Otello, Romeo, bet eisteneibā nazynu – lūma – tys nav byutiskais.

Varbyut izruode?
Eisteneibā, tai izruodei nūteikti vēļ nav nūsaukuma. Es nasoku, ka maņ napateik klasika voi nazkas taids. Vyss ir breineigi, vīnkuorši maņ pateik jauni pīguojīni vysom tom lītom. Tai kai, pīmāram, Jaunajā Reigys teatrī, Dailē šod tod tū dora. Tai, ka nav izruode, luga, kū puorskaita i tod taisom, bet ir tema i iz juos taisa. Tys nūzeimoj, ka aktīri pīslādz sovu fantazeji, pīslādz nūvāruojumus, vysu, kū jī dūmoj poši, taisa i beiguos tys ir sovs skatīns iz kaidu konkretu temu. Taida tipa izruodis maņ pryncipā pateik, nu varbyut īsaista stuostu īškā, bet tys nav byutiskuokais, byutyskuokuo ir poša ziņa. Leidz ar tū munai izruodei vēļ nav nūsaukuma.

Kai tu uztver kritiku?
Puorsvorā, ka salīk tai proporcionali, tod mani jau slavej. Kritika maņ cīš pateik, ja tei ir pamatuota, konstruktiva. Taidu kritiku, kai: tys i tys ira švaki – es najamu golvā, koč gon maņ tai nikod nav saciejušs. Kod kaids kritikis skaisti i precizi pasoka, ka tī Dīvam žāļ nabeja tuo i tuo, tod es puorskaitu i padūmoju, ka es teišom naasu aizadūmuojs cik dzili. Tūreiz suoc dūmuot i štukuot. Prūtams, juoīt pi režisora i juosakonsultej, kai jis dūmoj. Bet kritika ir cīši subjektiva – nav objektivu kritiķu. Vysobjektivuokais kritikis vysobjektivuokū rokstu rokstūt taipat tiemej nu sovys skotu prizmys.

Varbyut Tev ir kaidys teatra, kino pasauļa autoritatis?
Hmmm, daudzi eisteneibā. Divi cylvāki, kurus es niu iz sitīņa atceriejūs ir Mels Gibsons i Džims Kerijs, kuri piec sovys byuteibys ir piļneigi dažaidi. Džimā Kerijā maņ cīš pateik, ka jis daudz struodoj. Tys, ka jis sovā laikā ostoinis stuņdis siedieja pi spīgeļa i trenieja sovu mīmiku tai – pa muskuleišam, pa muskuleišam, kū ari var iz reizis redzēt. Mels Gibsons maņ pateik ar taidu sovu filozofeju, kai jis struodoj gon kai aktīrs, gon režisors. Kotram aktīram juobyut ari režisoram, leidzautoram. Tys ir vacs lykums, kū Dīvam žāļ daudzi naīvāroj: daudzi aktīri ir vīnkuorši aktīri. I vaira nikuo – tī vyss beidzuos. Marionetis, kas izdora, kū vāga i eimu sātā. Maņ pateik vysi tī cylvāki, kas pi reizis ir ari režisori. Tū teātrī iz reizis ari jiut, kas paraleli vuicejušīs ari režeju – Valdis Līpeņš, Rēzija. Skrasteņš nav vuicejīs, bet jis pats ari ir režisors. Ideologeja. Es tāņ nūsauču ari tūs cylvākus, kas munā teātrī naapšaubami ir autoritatis. Vīnkuorši siežu i tiemeju, kai Rēzija voi Skrasteņš struodoj. Parosti uzdūd vaicuojumus – par kū vysu laiku golvanojuos lūmuos, par kū, par kū, cik var? Bet tūreiz tai aizadūmojūs i tiemeju: kai jī struodoj! Jī pajam materialu i iz reizis rauga vysu izsyukt uorā, kū viņ var, īlykt vysu nu seve. Taidā ziņī jī nūteikti ir autoritatis. Nasoku, ka puorejī struodoj švakuok voi kai, bet nu ir tī atseviški cylvāki, kas teišom ir puoruoki.

Paguojušā godā Tev beja ari taids kai suonsūļs – dzīsme „Nāc” LNT serialam “Mīli mani mūžam”. Kai Tu nūklivi pi tuo? I cytā gadejumā, ka Tev ir pasyutejums, kai Tu jam kerīs kluot i daboj tū muzykalū īdvasmu?
Pi LNT es nūnuoču piec diplomdorba izruodis “Ugunī”. Iz tū beja atguojuši seriala veiduotuoji. Piec tom izaruodeja, ka jī nūsaviere i gribieja iz kastingu serialam paaicynuot nazkaidus 8 cylvākus nu myusu kursa. Beiguos vysim munim kursabīdrim pīzvanieja, bet maņ nazvona… I tod es pots pīzvanieju apsavaicuot, kas par lītu, nu jī soka, ka mes jius nagribejom kai aktīri, bet cytā lītā. Aizbrauču pi jim, i tod izaruoda, ka jim patics, kū es “Ugunī” beju muzykali dariejs i grybātu, kab leidzeigai sataisu ari serialam ar vīnu tituldzīsmi i tod nu tuos ari puorejuos īspieleitis. Nu labi! Taidu dorbu, nui, es varātu nūsaukt par taidu kai pasyutejuma dorbu. Ka tāņ iz vītys es izdūmuotu, ka vāga sacerēt dzīsmi, tys byutu gryušuok. Gryušuok aiz tuo, ka navā taida obligatuma sajiutys – tei dūt tū koncentriešonūs. Atbyldūt iz vaicuojumu – kai es tū doru… Tymā gadejumā es sasasmieļu maksimali daudz informacejis, kas tī byus, īmešu aci scenarejā, runuoju ar veiduotuojim. Piec tom studejā mīreigi pajamu mikrofonu i gitaru. Mikrofons īslāgts i īt īroksts, a es siežu, nazkū dūmoju, runoju, eksperimenteju, pajamu nazkū paspieleju, vīnkuorši atsaslādzu. Reizem tī aizīt īroksti iz pusūtru stuņdi. Vāluok nuokušā dīnā tiemeju, pīmiņu, kuruos vītuos nazkas sakareigs bejs, tod klausūs i o, ite ir nazkas labi, ite labi. Tai es jim sataisieju cīši daudzi dzīšmu, daļa aizguoja iz „Bez PVN” repertuaru nuokūtnē… (smaida) Ka prasātu, voi es asu vaira dzejnīks voi muzikis – muzyku taiseit maņ ir vīgluok kai vuordus. “Nāc” gadejumā taišni taipat beja – vīgluok, ka pīsadalieju pošā procesā – tiemieju, zynuoju, iz kū vyss vad. Dažreiz teatrī es miegynuojuma laikā siežu styureitī ar giču, tiemeju, kas nūteik iz skatuvis, spieleju pi sevis i dūmoju, kas tī varātu byut. Taišni taipat, kod es ateimu iz teni (studeji), īslādzu mikrafonu i spieleju. Golvonais, lai tys byutu breivi. Ka apsasiestīs: tāņ rokstu i vyss – tys tai gryuši. Vīgluok tai kai taidā breivā čilautā sēdēt i dūmuot – golvonais gon vysu laiku dūmuot par temu!

Kai ar nazkaidu nūtykumu ītekmi?

Nui… “Bez PVNam” jau nikod nav pasyutejuma dzīsme (smaida). Nav tai ka – da nuokušuos nedelis suokumam juobyut dzīsmei!

Bet ka Tev tāņ byutu juosaroksta dzīsme kaidai Eirovizejai?
Tys jau ir cyts variants. Pītyka, ka jau reizi tī pīsadalieju. Tys pasuokums, tei filozofeja nav deļ mane. Vīneigi, ka varātu pīsadaleit kai komponists, autors, bet lai izpylda nazkas cyts. Maņ teiri labi pateik tymā malnuo kardinala variantā, ka es nazkū doru, bet tei uzslova ir cytam. Pyrma godim treisdesmit beja svareigi, kas ir komponists, bet tāņ nivīnam nainteresej, kas roksta Aishis dzīsmis, golvonais, ka jei izpylda. Bet es nazynu – kas atsatīc iz “Bez PVN” dzīsmem – nazkai sakreit. Sasakruojas, ka gribīs nazkū pasceit voi nu lobā, voi švakā nūzeimī, voi nu sovā filozofiskā par kaidu temu. Tys vyss nu daudz kuo atkareigs. Dažreiz ir taidys dzīsmis, kas nuok treis godi – drusku, drusku, drusku i tod! Dažom vīns vuords par treis mieneši, dažys, kas pa treis dīnom gotovys i vyss breineigi. Es nazynu eisteneibā, nu kuo tys tai… Dažaidu nūtykumu sasasliegšanuos…

Kod Tu vyspuor saproti, ka muzyka – tys ir Tovs?
Oi, kod vuicejūs 10. klasē dzeraunī čardakā es atrodu galeigi vacu giču – vysys steigys izrausteitys! Tei beja bruoļa krysttāva – jis nazkod jauneibā spielieja. Atrodu, drusku nazkū padrynguoju, padrynguoju… Eisteneibā es tūs pyrmūs motīvus daže napīmiņu… Pyrmom kuortom jau – labi izavēre! Gitara nu tai forši dīzgon izaverās! Dūmuoju – nui, nazkas tymā gitarā vystik ir! Nu… meiteņom pateik, ka spielej giču, tai koč kai… Bet tys gon nabeja taids vadmotivs. Vīnkuorši nazkas tymā vysā maņ suoka patykt. Tūlaik beja periods, ka nu reita pasamūdūs – tai ostoiņus juoīt iz školu i tod nazkur nu pusseptenim iz kaidu stuņdeiti es spielieju. Atguoju nu školys, cik tī vāls voi na vāls, nu pījimsim trejūs, i tod otkon spielieju. Tāņ jau vaira nasaskaiteišu, bet kaidys ostoinis stuņdis dīnā tūlaik spielieju. Kai kurā dīnā, prūtams, bet tys beja daudz! Pīmiņu, ka vīnā mirkī Gunča (bruoļs Guntis Rasims – EH) ari pīsaslēdzēs spieliešonai. Cytaiž jam jau suoka apnikt muna spieliešona. Prūtams, var jau saprost nervu sistemu. Ka zānam vēļ nasaīt kai vāga i jis tī miegynoj, i vīnā breidī tod tys beja lobuokais rysynuojums, kai mani aizvērt – pošam suokt spēlēt. Jam gon nūteikti byutu sova verseja par tū. Nazkai tod beja, ka suokom spēlēt kulturys nomā, studeji sataisejom… Tymā šaļtī vīnkuorši beja tai, ka pavadieju pi tuo cīši, cīši daudz laika – vairuok nakai pi nazkuo cyta. Tod ari saprotu, ka ite nazkas ir!

Muzykys školā Tu naguoji?
Nā. Muzykys školā iz akordeonu īzastuoju ūtrā klasē. Bet es beju galeigi mozeņks, pi vysa – tymā godā cīši daudzi stuojās iz akardeonu i maņ pascieja: “Zini kū, Kristapeņ, mes tevi pījamam nu tai kai itymā godā daudzi īzastuojās todatej nuokušā godā i mes tevi izreizis pajimsam!” Labi, vyss kuorteibā. Maņ jau ari – nu kas ta tī – godu pagaidiešu i trešā suokšu. Bet tod pazavieru, kai Gunča vokorūs tī akardeonu spielieja da osoru i piec tuo goda saprotu, ka nagrybu i lobuok īzastuoju muoklsys školā. Tāņ maņ ir muokslys školys sertifikats. Kai diplomdorbu tī sataisieju taidu kai interjera dizainu – treis kebleiši, kū grafikys stylā apgleiznuoju ar gepardu. Gitaru apgivu pilneigi pašvuiceibys ceļā i ar škārsteikla paleidzeibu piec vysaidom video školom. Tāņ naseņ suoku vuiceitīs klavīris. Suoku nuots vuiceitīs, par tū, ka klavīrem vāga – navar tai iz akordim viņ blīzt – gičai nav bejuse eisti vajadzeiba… Vīnu gon es teišom zynu – nikod nabyušu vīnys profesejis puorstuovs. Es nikod nabyušu tikai gitarists i vyss. Maņ pateik vysu kū samiksēt.

Kas tev vēļ pateik uorpus teatra i muzykys?
Sīvītis skaitās? Bet tys nav uorpus, tys ir tuo ītvorūs… (smejas) Sliduot maņ pateik, bet šūgod naasu bejs. Pateik sporteņš. Na tai, ka tiemēt. Pīmiņu, kod beju seiks, tod ar Gunču obi cīš fanuojom, tik napīmiņu jau vaira par kū. Tāņ suoku dūmuot – voi es fanuoju aiz tuo, ka jis fanuoja i vīnkuorši maņ tys beja bruoļa instinkts voi kai… Agruok beja drausmeigi – vysu kruoju, pots par hokejistu gribieju byut. Tāņ maņ eisteneibā pateik saspieļuot basketbolu, florbolu, papeldēt, sliduot. Pošu reizi nikuo nadoru aiz tuo, ka rūku sabeidžu – pleisums elkuonī – nu kūka kuojom nūsavieļu (izruodis “Tils Pūcesspieģelis” miegynuojuma laikā – EH).

Gruomotys skaiteit?
Ar gruomotom ir div galiejeibys – atveru i suocu i ja ir reizi pagiuņ – varu puorskaiteit vīnā vokorā, bet ir tai, ka īsuoku – i ka nazkas nav da gola, tod tai valku, valku, i vīnā šaļtī nūliku plauktā, kab otkon pacaltu piec nedelis i turpynuotu.

Varbyut tev adeit, tamborēt pateik?
Ka es seiks beju, maņ patyka adeit! Rūkdorbūs tys beja juodora. I sātā izadieju kačeišam capuri i šali – tys maņ beja īškejais sātys diplomdorbs.

Kai kačeišam patyka?
Jam eisteneibā napatyka capure. Šali jis vēļ nazkai varieja izcīst, bet capure drausmeigi napatyka. Varieja bez juos iztikt. Eisteneibā maņ vēļ vokorā pateik filmys pazaviertīs, ka ir kaida forša filma.

Cik daudzi Tu muzyku klausīs uorpus tuo, kū pots dori?
Es daudzi klausūs. Vysu kū klausūs. Vīns ir pasauļa meinstrīms, kū vysi klausuos i es klausūs iz za tuo, kab zynuotu, kas pasauļā nūteik, na tai ka maņ tys cīši patyktu. Sātā muzykys kanals vysu laiku īt, nu reitim i vokorūs radeja vysu laiku skaņ, bet pa dīnu vysur pleijers leidza. Es tī īlīku vysu kū – reizem īeimu vīnā švakā sātys lopā, kur vysu kuo var vīgli dabuot (bārni, tai nadorit!), i taipat pajamu kaidu muzyku – bez nūjausmys, kas tys ir, bet pasaklausu – o, nazkas interesns voi tī nazkaids pilneigs svīksts. Vīnu laiku maņ beja taida ideologeja: kab radātu nazkū jaunu, vāga zynuot vysu vacū! Prūtams, mes nikod nazynuosam vysu vacū, bet tys ļūti īdvesmoj. Taipat kai rūnuos dzīsme – nūskalausūt desmit dzīsmis i pajamūt nu juom vysys interesantuos lītys i salīkūt tuos kūpā teiri tehniski – rūnās jauna dzīsme. Tai ari reizem naapzynuoti rūnuos melodejis. Ka sasaklausi 500 dzīsmis dīnā, tod nuokušā dīnā pruots pots naapzynuoti suok koč kū likt – suocās radūšī procesi. Taipat – es navarātu radeit jaunu fizikys formulu, ka nazynuotu vacuos. Es klausūs muzyku i bīži tū uztveru kai dorbu – vīnkuorši klausūs.

Kaida ir Tova idealuo breivdīna?
Idealuo? Tai… Kod es nazkū taidu doru nūteikti ni pa sātu. Kod es nu reita paskrīnu, kas nav cik bīži, bet, kod es tū izdoru, jiutūs labi – maņ tod dīna īzasuok vīnkuorši breineigi. Taitod – kod maņ ir nazkaids fizo – vīnolga skrīšona voi nazkas taids. Vēļ obligati tymā dīnā juobyut “Bez PVN” miegynuojumam, deļ tuo, ka piec tom maņ iz reizis dīna taida pīpiļdeita ruodīs. Var vyspuor vysu dīnu nikuo nadareit, vīnkuorši sēdēt, bet vokorā ir miegynuojums – vyss – maņ dīna pīpiļdeita, tai kai vyslobuokuo atpyuta. Eisteneibā – nu kuo maņ vyspuor varātu byut breivs? Halturkys ir vīneigais, kū es uzskotu par dorbu. Tys ir dorbs, kur ir juozvona, juoštukoj. Ka nav izruodis – tod tei taida drusku tukša dīna. Ka ir izruode vokorā, tod es asu sazakoncentriejīs. Ka i kīmeja ar skateituojim, ka koč vīnam ir patics, ka tū jiutu, tod ir labi.

Cik daudzi Tu skateituojus vyspuor radzi?
Tys nu apgaismuojuma atkareigs. Lelajā zālē pyrmuos treis ryndys, kamerzālē vysus var redzēt. Bet tys ari atkareigs, cik daudzi runoj ar skateituojim. Ka runoj, tod var vysus apsaviertīs. Pasaklaniešanuos laikā vyslobuok var apsaviertīs. Ir dažaidi varianti. Taidi, kam pateik; taidi, kas aplausu laikā dūmoj, kū ēss vokorā; taidi, kas dūmoj – ir labi, bet varieja vēļ pasacenstīs. Bet nu vysod ir taidi, kam koč kas napatyks, koč ari, pīmāram, var spieļuot vysperfektuokuo muzykys grupa pasauļā! Skateituojs kai taids maņ ir cīš svareigs, svareiga ir kīmeja ar skateituojim! Vyslobuok tū var saprost komedejuos, kod kū ni dori – jī smejuos – tu zini, ka jim ir labi, saprota, vysu, kū gribieji. Bet, ka ir nazkas taids nūpītnuoks, tod dori i nazyni reakceju. Nui, tei kīmija ir svareiga… Ka kaidam skateituojam pateik…

Voi tu vēļ arviņ grybātu byut par Kulturys ministru (taida vēlme izskanēja filmā “Par sevi, draugim i Latgolu”)?
Nui, es ik pa laikam tū pīmiņu i suocu dūmuot… Na aiz tuo, ka es napyldu sovus sūliejumus, parosti jau pyldu… Maņ vēļ nav taidys dzeivis izgleiteibys, kab varātu… Es nasoku nā – par tū, ka es tai nikod nasoku – nazynu, kas nūtiks piec goda voi divejim, bet šūbreid itei ideja maņ kai ba nav cīš aktuala. Varbyut koč kod… (smaida)

Tovi ceļavuordi skaiteituojim 2010.godā..
Golvonais vāga dūmuot daudzi lobu dūmu! Obligati! Na jau aiz tuo, ka gruomotā voi filmā „Secret” tai sacāts, bet aiz tuo, ka tai ir! Asu puorzalīcynuojīs – vāga dūmuot tai, kai tu gribi kab byutu – na tai, kai tu nagribi. Dūmys materalizejuos, deļ tuo lobuok vāga dzeivuot forši! Vīneigais, kai mes varom valstiskys problemys izlobuot, ir nadūmuot par tū. Kū mozuok pīmini Valnu, tū mozuok jis ruoduos! Dzeivuosim i prīcuosimīs!

BOŅUKS 2009

Latgalīšu sabīdriskuos organizacejis („Kukuži”, „Latgolys Zvaigzne”, „Latgolys Studentu centrs”, „Latgolys Etnokulturys centrs”, „Latgolys Producentu Grupa” i LatBLUL) jau ūtru godu piec kuortys reikoj Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”. Itūgod pasuokuma reikuošonā i atbaļsteišonā teik aicynuotys i vysys Latgolys regiona pašvaļdeibys.

Lyudzam īsapazeit ar bolvys nūlykumu, nominaceju sarokstu i pretendentu pīteikuma anketu Latgalīšu Kulturys Gazetā: lakuga.lv/lg/bonuks
Tī varit apsavērt ari paguojušuo goda bolvys nominantus i laureatus.

Pretendentus Goda bolvys „Boņuks 2009” nominacejom par izvirzēt da 2010.goda 26.janvaram pa e-postu producenti@inbox.lv voi iz nūlykumā nūruodeitū posta adresi.

Byusim pateiceigi par informativu atbolstu, kas ļaus paplašynuot latgalīšu kulturys aktivitatis.
Iz pasuokumu tiks aicynuoti bolvys „Boņuks 2009” pretendenti i dasaceitūs dorbu autori. Par pasuokuma vītu i laiku tiks lamts i ziņuots vāluok.

Kontaktpersona: Guntis Rasims, 29492864, gunchi@inbox.lv

Bez PVN 2009.

Nu jau ar itū reizi var saceit, ka par tradiceji kliust grupys atskots iz īprīškejā godā padareitū. Turpynuojumā par 2009. goda dorbim i nadorbim.

Boņuks

Vīna nu grupys 2009. goda veiksmem ir jaunuo latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”, kas nūtyka 26. aprelī Rēzeknē i kurā laurus plyuce ari “Bez PVN”. Kūpā “Bez PVN” beja nomināti vasaluos septeņuos nominacejuos, bet pi muola Boņukim tika trejuos nominacejuos – “Goda dzīsme”, “Goda video” i “Radejis hits” – i vysys par dzīsmis “Screen” panuokumim! Par itū vysu asam pateiceigi myusu atbalsteituojim par podturiešonu, žurejai par viertiešonu i radeju stacejom par dzīšmu spieliešonu!

JEI

2009. godā atguoja Jei! “Bez PVN” 2009. goda dzīsme. Par Jū myusim pošim taids interesants stuosts. Eistineibā, ka labi papietej i gryb byut seikumani, tod tei ir drupeit vaira kai kaververseja, deļ tuo, ka pyrmū reizi dzīsme izskaniejus tuolajā 2006. godā Leiksnā festivalā “Muzykys Skrytuļs” veiru kūpys “Margrīteņu ols” izpiļdiejumā, bet “Bez PVN” ar jim labi sarunova i izdūmuoja, ka dzīsmei 2009. goda vosora ir eistais laiks izskanēt plašuok. Reizē ar dzīsmi grupa Dūma laukumā vosorys restoranā “Nekādu problēmu” 30. julī prezentieja ari dzīsmis vizualū verseji, kurys autori ir myusu Kristaps i Sergejs Medvedevs, bez kura paleidzeibys nav īsadūmuojoma nivīna “Bez PVN” klipa topšona.

Puorejais gon kai jau itaidūs gadīņūs īrosts – stacejis, rotacejis, interevejis, topi. Nu nabeja švaki, nabeja! Varam pasalīleit, ka Jai par gūdu tikom ari pi malnom i boltom “Bez PVN” nūzeimeitem – tys tai – kab vīgluok atpazeit sovejūs! Dzīsmei “Jei”, pasasokūt jaunajam talantam Artūram Slišānam, tyka izveiduota ari remix verseja – taidom vaira doncojomom padareišonom.

Mes poši

Koč ari niu ruodīs, ka itys gods bejs taids rymtuoks, bet, verūtīs iz goda laikā padareitū, izaruodīs, ka nimoz tai navā. Daudzys lītys i vītys ir bejušs ari pyrmū reizi – pyrmū reizi uzastuojom Jelgavā (“Jelgavys kraklūs”), pyrmū reizi dzīduojom dzīsmis bibliotekā (Latgalīšu dzejis Antologejis “Susātivs” atkluošonā), pyrmū reizi vaira kai stuņdis garumā iz sorkonuo pakluoja grūzejamīs TV ekranūs raidejumā “SeMS”, uzastuojom pyrmū reizi nūteikūšajā “Latgolys Muzykys festivalā” Leivānūs. Taipat izastuojom ari Reigys kopejneicā “Ļeņingrad”, Ludzā “Neptunā svātkūs”, Upeitē “Upītes Uobeļduorzā”, kai ari Daugovpilī koncertā “Taiseits Latgolā”. Goda suokumā ar sovu daleibu raudziejom podturēt ari Latgolys Radejis atbolsta koncertu Reigā Kongresu nomā.

Itūgod par sovom aktivitatem regularai asam informiejušs ari sovus atbalsteituojus gon e-postūs, gon portalā draugiem.lv muzykys sadalis profilā i dūmubīdrūs, grupys YouTube kanalā, gon sātys lopā www.bezpvn.lv, ar kuru myusim pagaidom gon guojs kai pa kolnim – to ir, to navā (ite ir vīta jaunim dorbim Jaunā godā!), gon ari, sekojūt pasauļa tendencem, asam tikušs ari pi sova čivinuošonys konta – www.twitter.com/bezpvn, kuram sekojūt, vysu informaceji var izzynuot gondreiž zibeneigai.

“Bez PVN” 2009. godā nūstyprynuojs ari sovys pozicejis kai tautys deju pavadūšuos muzykys izpiļdeituojs – jau ūtru reizi “Bez PVN” muzyka klivus par pavadiejumu tautys deju kolektiva snīgumam. Itūreiz – dzīsme “Tuoli dzeivoj” kolektiva “Diždancis” izpiļdiejumā: http://www.youtube.com/watch?v=zeaw3IEZQ98

Sūpluok sūli

2009. gods bejs eipašs ari ar grupys dalinīku taidim kai sūpluok sūlim. Kristaps debitiejs iz Dailis teātra skotuvis aktīra ampluā i veiksmeigai sevi pīruodejs ari kai serialu i teātra izruožu muzykaluo nūformiejuma autors. Kristapa muzyka Dailis teātrī pīskandynuojus izruodis “Ugunī” i “Tils Pūcesspieģelis”, kai ari juo dzīsme “Nāc” kliva par LNT seriala “Mīli mani mūžam” golvonū temu.

Sovukuort Guntis turpynuojs aktivu daleibu “Oranžuo kuora” rynduos gon kai producents izdūdūt kuora albumu, gon ar vairuokim koncertim kotru nedelis nūgoli pīdzīdūt i prīcejūt voi vysu Latveju!

Taids ir bejs myusu 2009. gods. Jauni dorbi prīškā ari 2010. godā. “Bez PVN” ir īguojušs sovā septeitā pastuoviešonys godā i kai smejīs – juosuok īt školā i ruodeit jaunus breinumus! Paļdis vysim, kas ir bejušs myusim rādā, i skaneigu Jaunū godu!

Par zīmu i veseleibu

“Bez PVN” atbiļdis iz pošu reizi aktualim namuzykalim vaicuojumim: par zīmu i veseleibu!

Kas Tev ir zīma?

Aija: Zīma maņ ir Latvejis leluokais minuss (tīšā nūzeimē). Nu, naasu es radeita minusa grādim.

Kips: Zīma ir cīš divsejains laika periods:
-Nu vīnys pusis- depresivs, dzaltoneigi, palāku snīga kaudžu i nateiri-buolu pļančku periods, kur apkuort staigoj stresaini, kažukūs sasatynušs ļauds..
-Nu ūtrys pusis zīma ar Latgolys snīgainuom pļovom, boltu snīgu… īdvasmys i katarsis šaļtis…

Arča: Zīma maņ vīnnūzeimeigi ir romantiskī vokori munā lauku muojā, pikūšonuos i Z-svātku sviniešana kūpā ar draudzini i gimini.

Guntis: Zīma maņ ir snīgaveiru kolekcejis laiks. Ik godu munā kolekcejī saīt ap ~420 snīgaveiri, kas gon vysi pavasarī uori izkiust. Bet tys nav golvonīs!

Kaida ir Tova lobuokuo recepte slimeibys pīveikšonai?

Aija: Suokumā jei atbiļdēja “Lobuokuo recepte slimeibys pīveikšonai ir smaids sejā i ticeiba, ka slimeiba tiuļen īs pa celi.
A ka runojam par gripys profilaksi, tod balzams ar korstu upeņu sulu i madu + casnāga maizeite”, bet nuokušā dīnā iz vaicuojumu tika sajimts papyldynuojums:
Šūvokor saprotu, ka muna gripys veseļuošanuos metode tūmār atsašķir nu tuos, ar kurū es izalīleju:
1. Daudz škidruma (zuoļu čaji ci zapts iudeni ar citronu i madu)
2. Sinepju vanna kuojom
3. Casnāga maizeitis (var ībuozt i dagunā, varbyut paleidz)
I nikaida balzama. Var vēļ eikalipta inhalacejis.
I naticeigajim – parcetamols. Tai, lyuk.

Kips: Daudz struoduot i labi atsapyust.. Golvonais nūsadorbuot ar līttom, kas cīš pateik….

Arča: Nūzadarbuotīs ar tū, kas vislobuok pateik, voi nu sports, voi bungys… Dorūt tū, kas pateikt, aizamierst slimeibys i tod darbojuos taids lykums: “Tu daboj tū, par kū dūmoj..” i vot… par sļimeibu es nadūmoju, dorūt lītas, kas man saguodoj vysvaira prīcys

Guntis: Puors kilogrami casnāgu, seipulu i vyss “čiki-briki”!

Voi receptis jimsit vārā i voi kaidam paleidzēs – tys jau atkareigs nu jiusu! Ka paleidz – tod ziņoite!

Dabasu Durovys – Muoksleigi kāmeiši